Ar kaut ko ir jāsāk. Un, pirmkārt, ar sevi- kā arī to darīju es. Sāku ar pašportretu gleznošanu, studēju līnijas, leņķus, savu anatomiju. Sevi ir jāmīl, lai spētu mīlēt citus. Tā bija arī kā sava veida atbrīvošanās no kompleksiem un vispārējiem aizspriedumiem- nostāties spoguļa priekšā kailai un izpētīt katru līniju, dzīves un notikumu skarto ķermeni- viss sākas ar kailo, patieso stāstu par sevi- un nevis visiem citiem, bet pirmkārt- sev pašai.​